Starptautiskā sadarbība
Talsu 2. vidusskolai ir seši sadarbības partneri piecās Eiropas valstīs:
- Ostringas ģimnāzija Vācijā,
- Noiminsteres ģimnāzija Vācijā,
- Grēves ģimnāzija Dānijā,
- Mondrianas koledža Nīderlandē,
- Nistremskas ģimnāzija Zviedrijā,
- Česki Brodas vidusskola Čehijā.
Starpkultūru izglītības mērķis ir starpkultūru kompetences veidošana.
Talsu 2. vidusskolas starpkultūru izglītības modelis sastāv no trīs galvenajām pamatvienībām:
- autentiskas vides nodrošināšana un valodu prasmju pielietošana;
- svešvalodu apguve;
- starpkultūru kompetences veidošana.
Talsu 2. vidusskolas skolēni ir piedalījušies projektos politikā, sabiedrības integrācijā, mākslā un kinomākslā, literatūrā, valodu projektos.
Līdzdalību starptautiskās aktivitātēs skola uzsāka pirms 15 gadiem, pirmo reizi piedaloties Eiropas valstu skolu konferencē Dānijā. Gadu gaitā ir pilnveidojušās aktivitāšu formas – sākot no skolēnu apmaiņas projektiem līdz par spējai pašiem organizēt starptautisku konferenci un uzņemt pie sevis gada apmaiņas skolēnu no Vācijas.
Neatsverama ir projektu laikā gūtā pieredze pedagogiem, jo minētajā laika posmā trešdaļa skolotāju ir paši aktīvi piedalījušies projektos vai arī aktivitāšu sagatavošanā un norisē. Līdz ar to veidojusies izpratne par apmaiņu programmu un starptautisko projektu būtību, kas lielā mērā veido skolas mikrovidi, kurā uzturas apmaiņu programmu skolēni. Par pozitīvismu liecina ārzemju skolēnu atsauksmes, viņu vēlme atgriezties Talsos un ne tikai vēlme. Kontakti skolēnu vidū veidojas ilglaicīgi, un zināma loma tajā ir skolā esošajai gaisotnei.
Lai noskaidrotu skolēniem piedāvāto iespēju lietderīgumu, 2006./07. mācību gadā tika veikta 46 starptautisko projektu dalībnieku aptauja. Skatīties aptaujas rezultātus
Projekts "Valoda SPĒLĒ"
Akadēmisko programmu aģentūras granta projekts
Nr.2008-1-LV2-COM07-00037-1
2009. gada 26. aprīlis - 9. maijs Latvija
Svētdiena, 26. aprīlis
Latvijas izzināšana sākas Laumu dabas parkā, iepazīstoties ar skaisto ainavu, bišu dzīvi, pat pašiem uzmanīgi ielūkojoties bišu mājiņās esošajā rosībā, un veicot dažnedažādus veiklēibas un spēka pārbaudījumus Sporta takā.
Turpat Laumu dabas parkā sākām spert primos soļus latviešu valodas apguvē – Ingas vadītajā nodarbībā „Iepazīšanās“.
Pirmdiena, 27. aprīlis
Orientēšanās spēle „Kalnos un lejās, ezeru sejās, tiem, kam drosme un spēks, šeit pabūt nav grēks“
1. stacija – dzejas veidā attēlot Talsu pilsētas impersijas
2. stacija – nosaukt svarīgāko informāciju par Talsiem
3. satcija – atpazīt attēlos redzamos objektus
4. satcija – atrast Talsu vārdos trūkstošos burtus
Projekta prakstiskā puse iesākas ar idejas apspriešanu un vēlamāko risinājumu meklējumiem.
Katra grupa ātri vien attīsta savu ideju par iespējamo puzles vizuālo izskatu un naski ķeras pie darba skiču izstrādei.
Pēc skiču sagatavošanas seko ideju realizācija kokā – vispirms attēla aizzīmēšana un tad zēni uzsāk puzles gabaliņu izzāģēšanu.
Puzles gabaliņu slīpēšana ir ilgstošs un ne viegls darbs, labi, ka to iespējams veikt piesaulē skolas pagalmā.
Kad gabaliņi rūpīgi noslīpēti, iespējams uzsākt to krāsošanu.
Otrdiena, 28. aprīlis
Talsu puses skaistākās vietas vislabāk saskatāmas zirga mugurā esot – izjādes ar zirgiem un pilniks Dižstendē
Trešdiena, 29. aprīlis
Stafetes un volejbola spēle Talsu sporta hallē.
Ceturtdiena, 30. aprīlis
Valodas nodarbība "Latviešu valoda 10 soļiem"
Pārgājiens uz Talsu Mācītājmuižu – "Kopējais vācu un latviešu kultūrā – L.v.Bēthovena un mācītāja K. Amendas draudzība – abu tautu draudzības saites".
Piektdiena, 1. maijs
Ekskursijā pa Vecrīgu.
Sestdiena, 2. maijs
Praktiskais darbs - atsevišķo koka detaļu krāsošana, pirmo spēļu salikšana.
Latviešu valoda apgūta tiek soli pa solim
Pašgatavotas spēles no koka, valodas spēles un spēles dabā Abavas senlejas krastos.
Spēles iespējamas arī ūdenī.
Svētdiena, 3. maijs
Ģimenes dienu vācu viesi kopā ar savām latviešu ģimenēm pavada ļoti daudzveidīgi – apskatot Ventspili, platāko ūdenskritumu Baltijā – Ventas rumbu, jūtot līdzi autorallija braucējiem Kalnmuižā un vēl un vēl ...
Pirmdiena, 4. maijs
Valsts svētku dienā Talsos notiek Ģimenes svētki, kuros aktīvi piedalās arī projekta jaunieši. Tiek lietas sveces, apgleznotas flīzes, veidoti ziedi no auduma, un pats aizraujošākās sacensības – virves vilkšanas sacensībās latviešu komanda stājas pretī vācu komandai. Rezultāts 1:1.
Otrdiena, 5. maijs
Otrā darba daļas uzsākšana – vēja riteņu izgatavošana no koka – detaļu izzāģēšana un slīpēšana
Vācu un latviešu jauniešu rokās uzplaukst pat ziedi no koka ...
Trešdiena, 6. maijs
Ceturtdiena, 7. maijs
Spēļu dāvināšana Talsu pilsētas bērnudārziem, Talsu sieviešu un bērnu krīžu centram, Bērnu attīstības centram "Pūcīte".
Redzot bērnu prieku par jauno spēli, saviļnojums ir vārdos neaprakstāms.
Un gandarījums par to, ka ar savu darbu spējam iepriecināt citus.
2009. gada 5.-18. septembris Vācija
5. septembris
Īsi pēc ielidošanas Berlīnē Tēgeles lidostā
Iepazīšanās ar Falkenbergas apkārtni.
Pirmā velotūre Falkenbergas apkārtnes iepazīšanai.
6. septembris
Pirmie iespaidi Elbas-Elsteres arodizglītības centrā.
7. septembris
Mirklis pilsētā Torgau, kura vēsturē iezīmējusi svarīgu notikumu – šeit pie Elbas beidzās 2. pasaules karš.
Baznīcā, kur sprediķojis Martins Luters.
Man liekas interesantas vāciešu ēšanas tradīcijas. Piemēram, brokastis – uz galda tiek likts šokolādes un riekstu krēms, ievārījumi, maizītes, desa, siers. Es mājās ēdu savādāk – šķēli rupjmaizes un viss, bet šeit brokastis ir bagātīgas. Arodizglītības centrs ir patiešām iespaidīgs, jo audzēkņi savus darbus veic reālā vidē, kādā viņiem būs jāstrādā nākotnē. Audzēkņu darbi tiek izlikti gaiteņos esošajos skatlogos. Manuprāt šādi var labāk sagatavoties nākotnes profesijai. Apbrīnojami, ka tik daudz var iemācīties tik ļoti īsā laikā.
Torgau ir pilsēta ar gadsimtu elpu. Man ļoti patika Lutera baznīcā. Fantastiski tā stāvēt baznīcā, kurā runājis pats Luters, kurā izskanējušas viņa pirmās idejas, aizsākusies luterāņu ticība, kurai pievienojušies tik daudzi cilvēki. Atgriežoties mājās sekoja debešķīgs notikums – pelde baseinā. Sajūta debešķīga. Pirmo reizi mūžā peldēju septembrī. Pie Kibica ezera pirmo reizi spēlēju minigolfu. Man patika – relaksējoši un ļoti interesanti – censties izdomāt īsto veidu, kā visātrāk bumbiņu iesist bedrītē.
Meistars Franks sniedz pirmos norādījumus darba uzsākšanai pie spēļu izgatavošanas, un sākumā viss liekas ļoti sarežģīti, īpaši frēzēšana.
8. septembris
Sabīne pavisam droši iefrēzē spēles aizmugurē Hercbergas pilsētas ģerboni – un tas nemaz nav grūti.
Šodien bija pirmā diena, kad nopietni ķērāmies klāt mūsu galvenajam uzdevumam – spēļu izgatavošanai. Pēc sākotnējiem norādījumiem likās, ka darbs būs grūts un ļoti laikietilpīgs. Taču atlika tikai nedaudz ievingrināt roku un priekšstats pilnībā mainījās. Vislabāk man patika strādāt ar frēzi. Lai gan esmu meitene un meitenēm šādi darbi nav īsti piemēroti, man tas padevās ļoti labi. Es izveidoju visu zīmējumu, kurš paredzēts spēles aizmugurē. Darbu vadītājs mani uzslavēja un pat paspieda roku. Divu dienu laikā mans priekšstats par namdara profesiju ir pilnībā mainījies. Agrāk man likās, ka šāda nodarbošanās nav nekas īpašs un to izvēlas cilvēki, kuri negrib mācīties, taču tagad šī aroda pārstāvjus uztveru kā īstus māksliniekus. Tas ir vienkārši apbrīnojami, cik daudz var iedarīt cilvēka rokas. Un tagad es zinu, ka arī manas. Pēc čaklā darba sekoja ekskursija pa Hercbergu. Visspilgtāk atmiņā palikusi baznīca, kurā mēs bijām. Gleznojumi uz griestiem veidoti 1350. gadā un joprojām ir saglabājušies. Tiesa gan, baznīcā ir bijusi restaurācija, taču ir apbrīnojami, ka baznīcā nav atļauts izmantot nekāda veida apsildīšanu, lai šos senos griestu gleznojumus nesabojātu. Vakarā pie Kibica ezera vakariņojām, speļējām volejbolu un peldējāmies. Turpat parkā bija daudz cilvēku. Viņi vienkārši sēdēja un atpūtās. Lūk, vāciešiem piemīt tas, kā nav latviešiem – viņi pat darba dienā prot apsēsties un atpūsties.
9. septembris
Esot Vācijā, tā pa īstam saprotams, cik svarīgi ir mācīties valodas, īpaši vācu valodu- mazliet atkārtojot jau zināmo, bet galvenokārt mācoties tik daudz jauna.
Hercbergas botāniskais dārzs, kas veidots pēc jūgendstila dārzu arhitektūras principiem, pārsteidz ar līniju skaidrību no ikviena skatu punkta, un protams, ar bagātīgo augu daudzveidību.
Rīts kā iepriekš sākas ar brokastīm un ceļu uz Hercbergu. Šodien notika otrā vācu valodas nodarbība. Tā kā es skolā gadu vācu valodu jau esmu mācījusies, daudz kas man nebija jauns, taču es jau šo divu nodarbību laikā esmu paplašinājusi savas zināšanas. Piemēram, šodien uzzināju, ka frāzi „bez piecpadsmit seši” neizrunā kā „Viertel vor sechs”, bet gan „drei Viertel sechs”. Iepriekšējā variantā runājot tikai iebraucēji. Iemācījos arī to arodu nosaukumus, kurus var apgūt Herzbergas arodģimnāzijā. Vācieši ir ārkārtīgi precīzi – visam jānotiek laikā un tieši tik, cik paredzēts. Pēc tam varēju turpināt savu jau iecienīto nodarbi – frēzēšanu. Darbs rit ļoti raiti, un drīz jau varēsim uzsākt spēles krāsošanu. Hercbergas botāniskais dārzs ir patiešām iespaidīgs. Gids mums minēja daudzus vēsturiskus faktus, taču galvenokārt atmiņā palicis tieši pašu acīm redzētais. Piemēram, retā zaļā roze, milzīgie begoniju krūmi un milzīgu teritoriju iekarojušās savvaļas efejas. Dārzs ir patiešām brīnišķīgs, un tik daudzus un dažādus augus un tik veiksmīgu to izkārtojumu redzēju pirmo reizi.
Hercbergas ģērboņa iefrēzēšana turpinās… Lieti noder abu skolu skolotāju padoms. Labirinta veidošana pašu rokās.
10. septembris
Mēbeļu ražošanas uzņēmums „Schiffler” ir viens no lielākajiem darba devējiem vietējā apkārtnē. Veiksmīgā mārketinga stratēģija ļauj uzņēmumam strādāt ar drošu virzību uz nākotni.
Plostu pagatavošana no dēļiem un plastmasas mucām tika veikta ar vislielāko atbildības sajūtu – plosts taču jāveido tāda, lai ar to varētu kuģot pa Melno Elsteri.
Rīta pusē devāmies ekskursijā uz uzņēmumu „Schiffler”, kurā ražo mēbeles bērnudārziem un veco ļaužu pansionātiem. Uzņēmumā mums bija lieliska iespēja redzēt, kā rodas vairums mēbeļu, kuras sastopamas arī mūsu mājās – skapji, galdi, u.c. Visinteresantākais man likās process, kurā ar CNC tehnoloģiju kokā izurba caurumus. Interesanti salīdzināt, cik ātri un precīzi to izdarīja iekārta un cik salīdzinoši lēni ar urbi un koka klucīti to darīja mūsu zēni kokapstrādes darbnīcā. Bija ļoti aizraujoši redzēt, kā CNC iekārta darbojas. Pusdienas ieturējām kafejnīcā, un pie sienām pamanīju volejbola sacensību diplomus, kas ļauj secināt, ka falkenbergieši šo sporta veidu ir iecienījuši. Tad sekoja dienas interesantākais piedzīvojums – plostu taisīšana. Bija ļoti aizraujoši no it kā vecām un vairs neizmantojamām lietām – veciem dēļiem, virvēm un mucām veidot plostu. Man patika, ka mums iemācīja siet mezglus, kurus es pati nekad nebūtu iedomājusies uzsiet. Jauki arī tas, ka mēs paši varējām izdomāt, ko un kā darīt un mums nekas netika teikts priekšā. Pēc plosta pabeigšanas plostojām pa Melno Elsteri, kas bija ļoti aizraujoši, jo nepārtraukti bija jāizvairās no zālēm un krastiem.
Pakešu logu ražotnē – uzņēmumā „TEBA” praktiski visi darbi tiek veikti automatizēti, izmantojot mums jau zināmo CNC tehniku.
Šorīt, kā katru rītu, mūs lutināja ar lieliskām brokastīm. Šodien brokastojām ātrāk, jo jāpabeidz darba tehniskā puse, respektīvi, jāpabeidz iefrēzēt zīmējumu, jāielīmē līstes un jāpabeidz citi ar spēles pamatu saistītie darbi. Šodien man sevišķi patika strādāt, jo visi ļoti aizrautīgi bija iegājuši savā darbā, lai pēc iespējas ātrāk un ārēji pievilcīgāk paveiktu savu darbu. Domāju, ka galu galā tas mums patiešām izdosies. Pusdienās ēdām kartupeļu klimpas, kas man ne sevišķi garšoja, bet tās Vācijā ir iecienītas, tāpēc bija interesanti pagaršot ko jaunu, un tā vēl vienā veidā pabaudīt vācu kultūru. Pēcpusdienā apmeklējām uzņēmumu „TEBA”, kurā ražo logus un durvis. Man patika vērot, kā tāda tik pašsaprotama lieta kā pakešu logi. Šis laiks Vācijā manuprāt manā dzīvē iezīmēsies kā posms, kurā burtiski katru dienu uzzinu ko pilnīgi jaunu par pašsaprotamām lietām.
Leipciga, viena no nozīmīgākajām vietām Vācijas jauno laiku vēsturē – šeit demokrātisko spēku rosinātās demonstrācijas pārauga aktivitātēs, kā rezultātā Vācija ieguva valsts vienotību.
11. septembris
Dabas brīnums Šprēvaldē- ciemats, kas atrodas „uz ūdens”. Nokļuvām citā realitātē.
12. septembris
Šorīt atkal devāmies uz dzelzceļa staciju, taču šoreiz mūsu maršruts mūs ved uz otru pusi, uz Kalau. Laiks aiz vilciena loga ir diezgan nepateicīgs un mums ir paredzēts laivu brauciens. Kalau stacijā mūs sagaida skolotājas draugi Jens un Marita un nogādā mūs uz mazu, skaistu pilsētiņu Lubenau, kur paredzēts brauciens ar laivām par Šprēvaldi. Pastaigājam pa tirgus laukumu, iegādājāmies dažus suvenīrus, taču laiks mūs joprojām nelutina. Tādēļ mainām plānus – tā vietā, lai brauktu ar kanoē laivām, braucam ar lielu, garu, daudzvietīgu, ērtībām pārpilnu gondolveida laivu par kanāliem. Atklājam ko satriecošu – šeit ir visīstākā vācu Venēcija! Neskaitāmu kanālu un kanāliņu sistēma, un iedzīvotāji, kas šeit dzīvo pārvietoties var tikai ar laivām, pat ugunsdzēsēji un medicīnas darbinieki. Tas liekas tik nereāli! Tā ir pilnīgi cita pasaule. Pilnīgi cits dzīves ritms. Gar kanālu malām bieži vien bija redzami dažādi veikaliņi un kafejnīcas. Arī mēs piestājām pie viena restorāna, kurā ieturējām aristokrātu cienīgu maltīti. Pēc brauciena spēlējām boulingu, iegājām īstā azartā un nemanījām, kā paiet laiks. Vēl nedaudz apskatījām pilsētu, tad devāmies uz staciju, no kurienes ar pārsēšanos Kalauas stacijā devāmies atpakaļ uz Falkenbergu.
Spēļu izgatavošana pamazām tuvojas noslēgumam – tiek veikta otrā lakošana.
13. septembris
Īsts piedzīvojums- spēju un veiklības pārbaude braucot ar kartingu Motocentrā.
Dzirnavas, kurās graudi malti vairāk kā trīs simts gadu, pēdējā laikā tiek darbinātas tikai dzirnavnieku biedrības rīkotajos pasākumos.
Šorīt pirmdiena. No rīta devāmies uz Hercbergu un turpinam darbu pie spēļu izgatavošanas. Vēlāk sekoja ļoti sirsnīga un mīļa pēdējā vācu valodas stunda. Skolotāja mums bija izcepusi plūmju kūku un mēs viņai pasniedzām gladiolas, par ko viņa bija ļoti pārsteigta, jo vāciešiem nav pieņemts dāvināt ziedus. Pēc pusdienām meistars Franks demonstrēja modernās kokapstrādes programmu SEMA. Skatoties uz šīm tehnoloģijām šķiet, ka iespējams ir viss. Pēc pusdienām devāmies apskatīt vienas no vecākajām vējdzirnavām Vācijā, tās ir vairāk kā 320 gadu vecas un darbojušās līdz pat 2006. gadam. Balstu konstrukcijas un iekšējie mehānismi ir oriģināli un tos iespējams iedarbināt arī šobrīd. Tas šķiet neticami, cik gan daudz reižu lietas un priekšmeti spēj pārdzīvot cilvēku. Vien iedomājoties, kā 1686. gadā zemnieki ar tām strādāja, pārņem tāda savāda sajūta. Gadsimtu atblāzma. Iespaidīgi. Pēc šī ietekmīgā objekta apskates braucām iemēģināt kartingus. Braukšana bija ļoti interesanta – it kā gribas spiest „gāzi grīdā”, bet tad tu ieraugi laukuma malu un ir jānospiež bremze, taču tai pat laikā kaut kur iekšā mazs velniņš saka: „Nespied bremzi! Nespied bremzi!” Interesanti bija vērot, kā brauc citi – ārti un drosmīgi vai tomēr piesardzīgi. Tas, manuprāt daudz pasaka arī par braucēja raksturu. Pēc brauciena ar kartingiem devāmies izglītoties „Meža skolā”. Mani pārsteidz tas, ka Vācijā var būt tik lieli kukaiņi – savi 10-15 cm. Tas lika sailgoties pēc mājām ,jo kukaiņi ir tās radības, kuras es savā tuvumā vismazāk vēlos redzēt. Par spīti kukaiņiem, es uzzināju daudz jauna par Vācijas mežiem un augu un dzīvnieku valsti.
15. septembris
Komandas saliedētība, ātrums un precizitāte ir pamatā GPD spēlē „Dārgumu meklēšana”.
Pieņemšana pie pilsētas mēra Kvika kunga Falkenbergas domē.
Jau 10 dienas Vācijā, kā vienmēr sākas ar brokastīm. Tad mums bija spēle ar nosaukumu „Dārgumu meklēšana”. Tajā es ieguvu jaunas prasmes – iemācījos rīkoties ar GPS navigācijas iekārtu. Un , kā izrādījās, tas nemaz nav tik sarežģīti. Galamērķis atradās kādā vecā lidlaukā, kuru savulaik izmantoja krievu armija. Staigājot pa 3 km garo skrejceļu un garām lidmašīnu angāriem, atkal pārņēma „Gadsimtu elpas” sajūta. Mēs tur tā vienkārši pastaigājāmies, taču kara laikā šeit pacēlās krievu lidmašīnas, kuras izrādījās tik liktenīgas daudziem cilvēkiem. Šādu objektu apmeklēšana liek priecāties, ka mēs dzīvojam laikā, kurā prioritāte ir miers pasaulē. Pieņemšanā pie Falkenbergas pilsētas mēra Kvika kunga bija iespēja iepazīt daudz ko jaunu par Vācijas izglītības sistēmu, jo mērs bija ļoti jauks un atsaucīgs cilvēks, ar prieku atbildēja uz mūsu jautājumiem un uzklausīja mūsu viedokli. Šīs vizītes laikā sāku apsvērt iespēju apgūt augstāko izglītību Vācijā, jo, kā izrādās, mācību stipendija ir no 600-800 eiro. Mērs arī sacīja, ka ar prieku mūs atkal sagaidītu Falkenbergā. Pēc tikšanās devāmies turpināt darbu pie spēļu izgatavošanas. Galveno darbu jau esam padarījuši, atlicis paveikt vien tādus nieciņus – nolakot un piesiet rokturus, ar kuriem spēle tiks darbināta. Brīvajā stundā devāmies uz pilsētu, un ieejot rotaļlietu veikalā, pārdevēja mums jautāja, no kurienes mēs esam. Izrādās, viņa par mūsu projektu bija dzirdējusi. Sirsnīgi atvadījāmies un viān mums novēlēja veiksmi. Dienas noslēgumā apmeklējām dzelzceļa muzeju Falkenbergā, Tas bija ļoti izglītojoši. Mums pat bija iespēja iekāpt kara laika vilciena vagonā.
Rit pēdējie spēles sagatavošanas darbi.
16. septembris
Projekta kalendārs 2010. gadam ik dienu atsauks atmiņā pieredzi un emocijas saistībā ar to.
Pēdējā diena Vācijā, šī projekta ietvaros. No rīta braucam uz darbnīcu, kur pabeidzām lakot spēles. Tad, atkal ļoti sirsnīgi, pateicāmies darbnīcas vadītājam Frankam. Apbrīnojami, cik maz vajag, lai kādam pieķertos – daudziem bija acīs asaras. Arī Franks kopā ar mūsu skolotājiem un Ginteru bija mums sagatavojis pārsteigumu – kalendāru 2010. gadam ar bildēm no projekta. Tas ir tik ļoti jauki. Nākošgad mēs katru dienu varēsim atcerēties šo brīnišķīgo laiku, kas pavadīts Vācijā. Pēc tam devāmies apciemot MAGE firmas vadītāju, kurš mūs uzaicināja pie sevis un atļāva apskatīt pili, kura pieder viņam. Pils bija patiešām fantastiska. Tieši tāda, kādu es vienmēr esmu iedomājusies, lasot pasakas par karaļiem un princesēm. Viss tik grezns un smalks. Prieks, ka mums bija ļauts pabaudīt augstākās sabiedrības ērtības. Vēlāk devāmies ilgi gaidītajā braucienā uz Bad Liebenverdas akvaparku „Wonemar”. Akvaparks bija pasakains. Īsta paradīze – dziļš baseins, pludmales imitācija ar visiem viļņiem, upe, āra baseins ar strūklakām, minerālu un sāls baseiniem, sauna, fitnesa zāle. Viss ideālai atpūtai, ko mēs arī no sirds izbaudījām.
17. septembris
Saviļņojošs brīdis – pašu radīto spēļu dāvināšana Astrīdas Lindgrēnas sākumskolas audzēkņiem
Jumta klājumu ražošanas rūpnīcā MAGE.
Uzņēmuma MAGE direktors laipni uzņem Krohvicas pilī, kuras atjaunošanu uzsākta pirms 7 gadiem.
Tā nu šī lieliskā projekta noslēgums ir klāt. Rīts sākās kā parasti, ja nu vienīgi pie brokastu galda visi bija mazliet klusāki nekā ierasts. Kā nekā – šīs bija pēdējās, mums nu jau ierastās brokastis Vācijā. Devāmies uz Astrīdas Lindgrēnas sākumskolu Falkenbergā. Mūsu uzdevums bija atdāvināt spēles un tās prezentēt skolas bērniem. Bija tik patīkami redzēt, ka bērniem spēles tiešām patīk, un kādu ieinteresētību tās viņos rada. Tāda īsta, labi padarīta darba prieks. Un arī brīdis, kad uz spēlēm mums bija jāatstāj savi paraksti, bija ļoti saviļņojošs – bērni skatījās uz mums un centās izlasīt mūsu vārdus. Un viņiem tas labi izdevās. Kad devāmies prom, vairāki mazie pienāca mums klāt un paspieda roku. Tas bija tik ļoti mīļi. Kad bijām atvadījušies, devāmies uz skolas filiāli Elsterverdā. Tur mūs sagaidīja skolas direktors un, kārtējo reizi šai projektā, šokēja ar skaitļiem un informāciju par Vācijas izglītības sistēmu. Projekta laikā esmu uzzinājusi ļoti daudz jauna tieši par izglītības sistēmu un apsveru iespēju par mācīšanos, kā arī karjeras un patstāvīgas dzīves veidošanu tieši Vācijā. Mani fascinē Vācijas daba, skaistās, koptās pilsētas un laipnie cilvēki, un es esmu laimīga un pateicīga par to, ka man bija iespēja divas nedēļas dzīvot šeit, piedalīties projektā un apgūt daudz ko jaunu.
Projektā "Valoda SPĒLĒ" piedalās:
- Robins Dedzis
- Vikija Ernšteina
- Viesturs Feldmanis
- Ilze Grosvalde
- Marta Iesalniece
- Aivis Krītiņš
- Pauls Leitis
- Jānis Naudiņš
- Sabīne Simsone
- Inga Zdora
- Visvaldis Vismanis
- Iveta Rorbaha
- Lydia Kupke
- Stefanie Mirbach
- Jacgueline Mueller
- Stefanie Richter
- Madlen Wettstein
- Elisabeth Waffler
- Mary-Ann Henke
- Stefanie Schnittkuss
- Jenna Blask
No projekta dalībnieku atziņām
Pavadītās divas nedēļas Vācijā manā dzīvē un manā personības izaugsmē ir iezīmējušās kā ļoti nozīmīgs posms. Es esmu iepazinusi vācu kultūru, apskatījusi daudzus tūrisma objektus, bet galvenais , esmu iepazinusi vācu izglītības sistēmu un uzzinājusi par izglītības iespējām Vācijā. Un tā kā man šis jautājums pašreiz ir aktuāls, tad šīs divas nedēļas, iespējams, izrādīsies liktenīgais pavērsiens manā nākotnē manas profesijas izvēlē. Esmu pateicīga ikvienam, kura rīcība tuvināja manu dalību šajā projektā, jo man tā bija vienreizēja iespēja iegūt pieredzi un jaunus iespaidus, kā arī atrast jaunus draugus.
Šis projekts paliks atmiņā kā jauns piedzīvojums. Ļoti patika vācu cilvēki. Viņi bija ļoti izpalīdzīgi, atvērti un pretimnākoši. Patika tas, ka Vācijā varējām justies gluži kā mājās. Vislabākā sajūta šī projekta laikā bija komandas gara un kopības sajūta. To mēs izjutām ne reizi vien. Piemēram, būvējot plostus, kur to varēja redzēt vislabāk, veicot velobraucienu un, protams, gatavojot mūsu spēles, kur bez citu palīdzības nemaz nevarējām iztikt. Un šajās reizēs ļoti varēja redzēt, ka varam viens otram uzticēties un lūgt palīdzību, zinot, ka nekad netiks atteikts. Patiesībā, braucot uz Vāciju, domāju, ka būs grūti un es ilgošos pēc mājām, bet tas tā nebija – jo es Vācijā jutos kā mājās. Tas ļoti priecēja un palīdzēja visu uztvert pozitīvu un ar smaidu.
Projektā es ieguvu priekšstatu par dzīvi Vācijā – par to, kādas tur skolas, ceļi, ēdiens un cilvēki. Un, protams, dzirdēju vācu valodu un runāju vācu valodā.
Domāju, ka lielākais ieguvums no šī projekta ir tas, ka man bija iespēja iepazīt un uzzināt daudz ko jaunu par vācu kultūru un dzīvesveidu. Guvu iespaidus par vācu tradicionālo arhitektūru, jo tā atšķiras no mūsējās. Man ļoti patika, ka varēju pielietot savas svešvalodu zināšanas, lai sazinātos.
Vācijā iegūto un pieredzēto man neviens nespēs atņemt. Tā bija lieliska pieredze. Man visspilgtāk atmiņā paliks pretimnākošie un laipnie cilvēki, kuri ik dienu spēja tikai labāku. Vācijā pavadītais laiks bija patiešām lietderīgi un ne brīdi nenožēloju, ka teicu „jā” par piedalīšanos projektā. Ja man vēl tiktu dota iespēja piedalīties, piekristu, ne mirkli nedomādams.
Šo divu nedēļu laikā, ko pavadīju Vācijā, esmu ieguvusi neatņemamu pieredzi. Pirmo reizi es sapratu, ko nozīmē tik ilgu laiku dzīvot citā vidē, pierast pie jaunā un pieņemt to. Manuprāt, šis bija laiks, kad mēs varējām tuvāk iepazīt ne tikai Vāciju, bet arī viens otru. Nepašaubāmi šāda veida projekti dod labas atmiņas visiem, kas tajos piedalījušies un man jāsaka, ka par Vāciju iespaidi ir paši labākie, Katra diena nesa ko jaunu un man neaizstājamu.
Manuprāt vislielākais ieguvums bija darbs, ko veicām visi kopā. Īpaši man patika tas, ka mēs atbalstījām viens otru. Tas parādīja, cik vienoti spējam būt. Kopumā viss projekts bija liels ieguvums, tāpēc ir daudz lietu, ko varētu minēt. Tomēr man atmiņā visspilgtāk paliks mūsu kopība. Ļoti vēlētos piedalīties līdzīgos projektos.
Projekta laikā vairākkārt bija jāpārvar sevi, lai viss izdotos. Daudz ieguvu personīgā izaugsmē. Nedaudz traucēja tas, ka slimības dēļ nevarēju piedalīties visos pasākumos. Priecājos, ka varēju iepazīt Vāciju, tās bagāto kultūru. Lieliska iespēja.
Projekts man bija jauns piedzīvojums, kurā uzlaboju savas zināšanas vācu valodā, ieguvu jaunus draugus un uzlaboju savas attiecības ar skolas biedriem. Šis piedzīvojums man reizē arī bija pārbaudījums patstāvībā. Projekta laikā mani saistīja mūsu grupas vienotība un drošības sajūta.
Projekta laikā uzzināju daudz jauna par Vāciju, un mani priekšstati ir mainījušies, īpaši par skolu uz sadzīvi. Mani pārsteidza, vācu skolēniem arodizglītībai ir tik labs nodrošinājums. Un arī iespējas pēc skolas. Ļoti patika mūsu grupas kopējā noskaņa – bijām saliedēti, savstarpēji izpalīdzīgi, īpaši grupu darbā. Domāju, ka šīs sajūtas paliks.
No vecāku atziņām
Manuprāt, šāda veida pieredze bērniem dod iespēju izbaudīt citas valsts savdabību un apjaust savas valsts patieso vērtību. Atklāt sev jaunas idejas, aplūkot cilvēku sadzīvi un dzīvi ikdienā. Ļoti vērtīgi valodas apguvē un novērtēt savu valodas prasmi. Paldies skolotājiem par šo dāvāto iespēju un rūpēm par jauniešiem.
Kopš mans dēls iesaistījās projektā, viņam ir mainījusies attieksme pret dzīvi. Viņš ir iemācījies kontaktēties ar vienaudžiem, organizēt un piedalīties kopīgos pasākumos. Jau pirmajā projekta daļā spēja uzņemt viesi – meiteni, ar ieinteresētību rūpējās par viņu, bez plānotajiem pasākumiem vēl domāja, ko varētu parādīt pilsētā un apkārtnē. Saprata, kāpēc jāmācās svešvalodas. Par projektu Vācijā dzirdēju tikai pozitīvas atsauksmes. Paldies jums, pedagogi.
Vislielākais ieguvums – valodas apguve, draugi, iespēja iepazīt citu valsti, tās kultūru un cilvēkus. Sabīne ieguva jaunu draudzeni – Stefāniju, iepazinās ar viņas ģimeni. Paldies par iespēju doties šādā burvīgā braucienā.
Es kā Sabīnes mamma esmu ļoti priecīga jau pirmkārt par to, ka Sabīnei bija dota iespēja piedalīties projektā. Jau gaidot aizbraukšanas dienu, mēs reizēm pārrunājām, kā tas būs. Aizbraukšanai tuvojoties, satraukums auga – gan par to, kā būs, gan arī par to, ka Sabīne uz tik ilgu laiku prom no mājām ir pirmo reizi. Es domāju, ka projekts Sabīnei deva ļoti daudz. Viens no plusiem ir tāds, ka skolēni projekta laikā vairāk satuvinājās savā starpā, kas ir ļoti pozitīvi. Pieredze, ko viņa guva, apmeklējot vācu skolas, skolēnus un vispār dzīvojot šajā valstī, citā ģimenē. Pēc projekta Sabīnei ir radušās domas par studijām ārpus Latvijas. Vēlreiz teikšu – gan es, gan Sabīne, esam ļoti apmierinātas ar projektu. Paldies.
Divas nedēļas ir pietiekami ilgs laiks, lai saprastu, kā sakārtot savas sadzīves lietas atbilstoši apstākļiem. Patīkami dzirdēt atzinīgus par uzvedību, jo priecē, ka meita prot ar sevi tikt galā. Ieguvums ir savstarpējo attiecību veidošana, draudzība un savstarpējā uzticēšanās. Šķiet, ka mājas atgriezusies meita kļuvusi patstāvīgāka un izlēmīgāka.
Vācu jauniešu domas par Latvijā pavadīto laiku, pasacītas latviski
Latvija un Vācija ir atšķirīgas. Man patika, ka cilvēki šeit ir pretimnākoši un jauki.
Projekts Latvijā man bija skaists piedzīvojums. Es ļoti labi jutos savā viesģimenē. Labprāt apmeklētu Latviju vēlreiz.
Projekts man ļoti patika un Latvijā varēju pārbaudīt savas angļu valodas zināšanas. Paldies.
Latvijā es ļoti labi jutos. Savā latviešu ģimenē labprāt dzīvotu.
Man bija brīnišķīga latviešu ģimene, kurā labprāt paliktu vēl.
Man patīk latviešu spontanitāte un izturība. Latvija patiešām ir tā vērta, lai gūtu jaunu pieredzi.
Lieliska viesģimene, interesanti pasākumi, tikai nepārtrauktā skriešana kalnā augšā un lejā bija pagrūta.
Ja man būtu iespēja atbraukt uz Latviju vēlreiz, es to noteikti izmantotu, jo man šeit ļoti patīk.
Latvija man ir lieliska pieredze.
Projekta laikā Latvijā spēju ne tikai dāvāt bērniem prieku, bet arī atrast jaunus draugus. Ļoti ceru, ka mūsu draudzība turpināsies.

Komentāri: